Komanda AI lieto privātos kontos: ko darīt uzņēmumam

AI ieviešana pārtapusi par AI noplūdi.

CSP 4. un 5. novembrī publicēja divus pētījumus par AI lietošanu. Kad tos saliek kopā, es redzu šo.

Vismaz vienu AI risinājumu izmanto 18,5% Latvijas uzņēmumu ar 10 un vairāk darbiniekiem. Mazajos 15,3%, lielajos 62,9%.

Tajā pašā laikā AI lieto jau 58,2% interneta lietotāju. Darba vajadzībām 24,8%, pirms gada 15,5%.

Īsāk sakot, cilvēki negaida, kad vadība izlems, un sāk paši.

CSP neskaita, kurā kontā tas notiek un ar kādiem datiem, bet aina ir pazīstama. Pārdošanā kāds ieliek "čatiņā" klienta piedāvājumu, grāmatvede pārraksta e-pastu, projektu vadītājs iemet līgumu, "lai ātrāk saprastu".

Privātā kontā, bez noteikumiem, ar klienta datiem.

Lielie uzņēmumi jau lemj, kuram kurš rīks pienākas. Goldman Sachs, kā ziņo Bloomberg, atņēma AI programmēšanas rīkus, piemēram, Claude Code, lielākajai daļai tirgotāju un baņķieru. Tagad tie paliek tikai inženieriem. Bankas pārstāvis min vairākus iemeslus, tostarp produktivitāti un riska pārvaldību. Eksperimentu fāze esot beigusies.

Ko darīt šonedēļ: anonīmi pajautā komandai, kurus AI rīkus viņi lieto un kam. Tad izlem trīs lietas: kurš rīks, kādi dati tajā drīkst nonākt, kurš par to atbild.

Kā domā, cik procentu tavas komandas jau lieto AI darbā? Pieraksti savu minējumu. Tālāk ir skaitļi, kas stāv aiz šī ieraksta, un aptauja, ar kuru pajautāt pašai komandai.

Šo tekstu 9. novembrī publicēju LinkedIn. Pārbaudīts: 2026-11-09.

Skaitļi pilnībā

Uzņēmumi

CSP uzņēmumu apsekojums, publicēts 4. novembrī: 2026. gadā vismaz vienu AI risinājumu izmanto 18,5% uzņēmumu ar 10 un vairāk darbiniekiem. Tas ir par 6,3 procentpunktiem vairāk nekā 2025. gadā. Pēc uzņēmuma lieluma:

• mazie (10 līdz 49 darbinieki): 15,3%;
• vidējie (50 līdz 249): 28,8%;
• lielie (250 un vairāk): 62,9%.

Visbiežākais lietojums ir rakstītas valodas analīze: to izmanto 13,8% uzņēmumu.

Cilvēki

CSP iedzīvotāju apsekojums, publicēts 5. novembrī: 3635 cilvēki vecumā no 16 līdz 74 gadiem, aptaujāti 2026. gada pirmajā pusē.

• AI lieto 58,2% interneta lietotāju, par 23,1 procentpunktu vairāk nekā gadu iepriekš.
• Darba vajadzībām AI lieto 24,8% (2025. gadā 15,5%).
• Strādājošo vidū AI lieto 62,6%, darbam 33,2%. CSP nenorāda, vai tā ir daļa no visiem strādājošajiem vai tikai no tiem, kas lieto internetu.

Uzņēmumu un cilvēku skaitļi nāk no diviem apsekojumiem ar dažādām izlasēm, tāpēc vienu ar otru dalīt nevar. Ka cilvēki AI sāk lietot paši, pirms uzņēmums to izlēmis, ir mans secinājums. CSP to nemēra.

Latvija un ES

Eurostat 2025. gada dati ļauj salīdzināt ar ES pēc vienas metodes. AI izmantoja 12,2% Latvijas uzņēmumu ar 10 un vairāk darbiniekiem, ES vidēji 20,0%. Ģeneratīvo AI tajā pašā gadā lietoja 33,4% Latvijas iedzīvotāju, ES vidēji 32,7%. Uzņēmumu vidū Latvija bija krietni zem ES vidējā, iedzīvotāju vidū tam blakus. Eurostat 2026. gada uzņēmumu datu vēl nav.

Ko darbinieki dara citur pasaulē

Latvijas vai Baltijas pētījumu par to, kurā kontā cilvēki AI lieto, es neatradu. Tuvākie dati ir starptautiski.

Melburnas Universitāte kopā ar KPMG no 2024. gada novembra līdz 2025. gada janvārim aptaujāja 32 352 darbiniekus 47 valstīs, arī Latvijā. Pētījuma autori raksta:

• ap 70% no tiem, kas AI lieto darbā, izmanto bezmaksas publiskos rīkus;
• 48% no tiem, kas AI lieto darbā, publiskos AI rīkos ievietojuši sensitīvu uzņēmuma vai klientu informāciju;
• tikai 34% saka, ka viņu darba devējam ir noteikumi ģeneratīvā AI lietošanai.

Latvijas daļā 47% atzina, ka darbā AI lieto "neatbilstošos veidos" (KPMG Latvija, 2025. gada maijs). Tas ir plašāks jēdziens nekā "pretēji uzņēmuma noteikumiem", un Latvijas izlases lielums nav norādīts.

Microsoft un LinkedIn pašu 2024. gada pētījumā (31 000 biroja darbinieku 31 tirgū) 78% AI lietotāju darbā izmantoja pašu atnestus AI rīkus, mazos un vidējos uzņēmumos 80%.

Kas notiek ar datiem personīgajā kontā

Personīgais konts ir vienošanās starp piegādātāju un konkrēto cilvēku. Uzņēmums tajā nav puse. Lūk, ko četri piegādātāji raksta savās palīdzības lapās.

Par Copilot personīgajā kontā skaidras atbildes nav. Microsoft 2024. gadā solīja Eiropas Ekonomikas zonas lietotāju datus apmācībai neizmantot "līdz turpmākam paziņojumam". 2026. gada augustā iznāca jauna Copilot lietotne, un vai 2024. gada solījums attiecas arī uz to, es neatradu. Tāpēc atver iestatījumus un pārbaudi pats.

Claude personīgajos plānos lēmums ir lietotāja rokās kopš 2025. gada augusta. Anthropic palīdzības lapās slēdzis tagad saucas "Model Improvement", lietotnē nosaukums var atšķirties. Sīkāk par Claude plāniem, glabāšanas termiņiem un to, kur dati glabājas, rakstījām rakstā Vai Claude mācās no jūsu datiem, un kur tie glabājas?

Arī ar izslēgtu apmācību personīgais konts paliek personīgs. Uzņēmumam par šiem datiem nav līguma ar piegādātāju, tas neredz, kas kontā ievadīts, un nevar to izdzēst. Kad cilvēks aiziet no darba, sarunas aiziet viņam līdzi.

Ko saka DVI un likums

Datu valsts inspekcija (DVI) 2026. gada 17. jūlijā skaidroja, vai darbinieks drīkst ievadīt personas datus AI rīkā. Kā piemēru tā min darbinieku, kurš "pēc savas iniciatīvas" ieliek publiskā AI rīkā klienta sūdzību ar personas datiem. Tā ir tā pati aina, ar kuru sākās mans ieraksts.

DVI min divus riskus: ievadītos datus var izmantot pakalpojuma uzlabošanai, un tie var noplūst ievainojamību vai incidentu dēļ. Par datu apstrādes likumību un drošību atbild organizācija, neatkarīgi no tā, vai rīks ir publisks vai pašu izstrādāts. DVI iesaka:

• pirms personas datu ievadīšanas izvērtēt, vai tie uzdevumam vispār vajadzīgi, un, kur var, lietot anonimizētu informāciju;
• neievadīt darba līgumus ar vārdiem un personas kodiem, klientu sarakstus ar kontaktiem, veselības datus, bērnu datus un personu apliecinošu dokumentu kopijas;
• noteikt iekšējo kārtību: kurus rīkus drīkst lietot, kam un kādus datus tajos neievada;
• izlasīt piegādātāja datu apstrādes noteikumus un pārbaudīt privātuma iestatījumus;
• rūpēties par darbinieku AI pratību;
• izvērtēt, vai vajadzīgs novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību.

Tālāk ir mūsu VDAR (angliski GDPR) lasījums, ne juridisks atzinums. Klientu un darbinieku datiem, ko izmanto darbā, pārzinis ir uzņēmums. Ja šos datus uzņēmuma vārdā apstrādā piegādātājs, VDAR 28. pants prasa līgumu ar apstrādātāju. Personīgajam kontam tāda līguma ar uzņēmumu nav, un nav arī dokumenta, kas pamatotu datu nosūtīšanu ārpus ES. Uzņēmumu plāniem piegādātāji šādus līgumus piedāvā.

Otrs regulējums ir ES Mākslīgā intelekta akta 4. pants. Kopš 2025. gada 2. februāra uzņēmumam, kas AI lieto darbā (regulā tas saucas "uzturētājs"), jāveic pasākumi darbinieku AI pratībai (regulā "MI pratība"). Kopš grozījumiem, kas stājās spēkā 2026. gada 27. jūlijā, konkrēts pratības līmenis nav jāgarantē, bet pasākumi jāveic joprojām. Rakstiski noteikumi un īsa apmācība, mūsuprāt, ir mazam uzņēmumam samērīgi pasākumi.

Šis nav juridisks padoms. Galavārds par tavu uzņēmumu ir tavam juristam vai datu aizsardzības speciālistam.

Izlemt, ne tikai aizliegt

Ierakstā rakstīju, ka lielie uzņēmumi jau lemj, kuram kurš rīks pienākas. Goldman Sachs stāstam ir vēl viena puse.

1. gada jūnijā banka visiem darbiniekiem ieviesa savu AI asistentu, GS AI Assistant, pēc izmēģinājuma ar vairāk nekā 10 000 darbinieku (tā ziņoja Fox Business un NBC News). 2026. gada oktobrī bankas iekšējās vadlīnijas noteica, ka jaudīgos AI programmēšanas rīkus, piemēram, Claude Code, patur tikai inženieri (Bloomberg, ko 2. novembrī citē The Decoder). Bankas pārstāvis min "dažādus faktorus, tostarp produktivitāti un riska pārvaldību". Vai oktobra lēmums skar arī asistentu visiem, ziņās nav teikts.

Tātad banka izlēma, kurš rīks kuram darbiniekam pienākas. Tieši to pašu var izdarīt arī desmit cilvēku uzņēmums.

Aizliegt izklausās vienkāršāk, bet aptaujas liecina, ka daudzi rīkus tik un tā nenoliktu malā:

• Software AG pasūtītā aptaujā (6000 biroja darbinieku ASV, Lielbritānijā un Vācijā, 2024. gada septembris) 46% teica, ka savus AI rīkus lietotu arī tad, ja darba devējs tos aizliegtu.
• Drošības rīku ražotājs Netskope savu klientu (galvenokārt lielu uzņēmumu) datos gadā līdz 2025. gada oktobrim redzēja divas lietas. Personīgās AI lietotnes lietoja 47% ģeneratīvā AI lietotāju (gadu iepriekš 78%), uzņēmuma pārvaldītus kontus 62% (iepriekš 25%). Tās ir divas tendences vienā laikā, un cēloņsakarību Netskope nav pierādījis. Es tās lasu tā, ka cilvēki pāriet uz uzņēmuma kontu, kad tāds ir.

Pirmais solis: anonīma aptauja komandai

Pirms izvēlies rīku vai raksti noteikumus, uzzini, kas notiek tagad. Zemāk ir mūsu pašu aptauja, astoņi jautājumi, apmēram piecas minūtes. Taisi to Google Forms vai Microsoft Forms bez pierakstīšanās un pasaki komandai, ka par atbildēm neviens netiks sodīts. Bez tā atbildes būs tikpat precīzas kā tavs minējums ieraksta beigās.

Pēc aptaujas izlem trīs lietas

• Kurš rīks. Viens uzņēmuma plāns visiem, kas AI lieto darbā. Izvēlies pēc tā, kur komanda jau strādā: Microsoft 365, Google Workspace vai neviens no tiem. Otrais jautājums parādīs, kurš rīks cilvēkiem jau patīk.
• Kādi dati. Sāc ar DVI sarakstu: nekādu personas kodu, klientu kontaktu sarakstu, veselības datu un dokumentu kopiju, un vārdus pirms ievadīšanas aizstāj, piemēram, ar "Klients A". Piektais jautājums parādīs, kur šobrīd ir lielākais risks.
• Kurš atbild. Viens konkrēts cilvēks, kurš apstiprina rīkus, uztur atļauto rīku sarakstu un pieņem ziņojumus par kļūdām.

Visas trīs atbildes var ierakstīt mūsu AI lietošanas noteikumu veidnē: rīki ir tās 1. un 3. sadaļā, dati 2. sadaļā, atbildīgā persona 6. sadaļā. Tur ir arī princips, kas der aptaujai: par laikus paziņotu kļūdu nesodām.

To pašu mēs RRN darām kopā ar uzņēmumiem: iestatām Claude Team kontu, kurā dati paliek uzņēmuma pārziņā, un mācām komandu strādāt ar Claude un saviem failiem. Ja gribi aptaujas rezultātus izrunāt kopā ar mums, piesakies bezmaksas 30 minūšu sarunai.